Blogs

Par darbu, strādāšanu un lietām, kas aizmirstas...

Un atkal jāsāk ar to, ka mēs, Latvijā, patiesībā nezinām, kas ir darbs, kas ir to darīt, rauties no rīta līdz vakaram! Un mēs to nezinam un nesaprotam viena iemesla dēļ. Nu, es negribu teikt gluži, ka latvieši un Latvijā dzīvojošie ir slinkumpodi, mūs taču vienmēr uzskatījuši par gudriem un strādīgiem ļaudīm!

Tā problēma slēpjas pavisam citā apstāklī. Un atkal (atvainojos par atkārtošanos) man ir jāpiesauc mūs kultūras zaudēšana. Jo tieši mūsu kultūrā, tradīcijās un latviskajās vērtībās darba tikums bija augstu novērtēts. Ko es pats pieredzēju pēdējos vismaz 10 gadus, tas vairs nemaz nav saistīts ar darba tikumu. Mēs darbu, strādāšanu esam sākuši uztvert kā kaut kādu noteiktu mūsu ikdienas sastāvdaļu... Uz darbu jāiet... - visbiežāk dzirdētā un arī paša lietotā frāze! Tieši tā - nevis darīšana, bet iešana... Mums darbs ir kļuvis nevis par iztikas avotu, bet par dienas rituma sast’vdaļu un nebūt vairs tik cieši nesaistās ar iztiku, esam kļuvuši par upuri “rietumu korporatīvās kultūras/sistēmas VĒRTĪBĀM”. Ja atalgojums nav “cilvēcisks”, mēru šim jēdzienam mēs katrā gadījumā liekam citu, tad mums tas nav pieņemams. Mūsu ideja strādāšanai ir bagātināšanās materiāklā nozīmē. Protams, manis teiktais var izklausīties neviennozīmīgs, tomēr, caurmērā tieši šai apstāklī slēpjas problēma - un raksturojums tam ir tā lieta ar bezdarbu, 100-latniekiem un tam apkārt esošo...

Lasīt tālāk: Par darbu, strādāšanu un lietām, kas aizmirstas...

Dāvja Stalta atbalstam

Es ļoti atbalstu Dāvja lēmumu par izstāšanos no NA! Jo NA varen ātri ir kļuvusi par tipisku latviskās neiecietības un egoistu bariņu. Kad TB/LNNK pievienojās VL, domāju - jaunas asinis radīs ko pavisam svaigu un saprātīgu, tomēr - tieši VL puišu "teikovers" izrādījās klupšanas akmens un muļķības slavinājums egoisma formā.

Tai pat laikā es ļoti vēlos, lai ar Demokrātiskajiem Patriotiem nenotiktu tāda paša saslimšana.... Ir tik viegli aiziet pa ceļu, kurā tevi visi apbrīno un slavina par drosmi, apņēmību un spēju ko nebūt runāt, kas visiem ausij tīkams. Bet tas ir ceļš uz to pašu pusi, kur nonākusi NA!

Tāpēc - nav jādara kaut kas tikai pret, tikai tāpēc, ka nepatīk līdzšinējā situācija. Jādara ir tad, kad tu zini, ka ir iespēja un ļoti stipra vīzija, ka vari izdarīt ko vērtīgu, tiešām noderīgu!

A ko nu darīt, ja esam galvās drātēti?

Da ko tur liegties un daudz runāties - esmu slinks uz rakstīšanu, lai gan domas raisās ik katru mīļu brīdi! Viens mans skolotājs man teiktu - tas nav pareizi, domām nav jārosās ik brīdi, prātam jābūt tukšam, lai tajā vietas kam sakarīgam.

Bet tā pagaidām nav, ko tur...

Tāpēc izdomāju garu domu, ko saīsinātā veidā pamēģināšu uzrakstīties :).

Te visi ņemās ap @edmundssprudzs, @aivarslembergs attiecību iztirzāšanu. Tieši tā - attiecību iztirzāšanu. Man jau šķiet - vēl mazu brīdi un kāds mūsu psihoterapeits sāks publiski disertāciju vai kas nu viņiem tur savas vērtības pacelšanai. Jo tā jau izskatās, ka vismaz vienam no pārīša prasās pēc palīdzības arī no dziednieku puses!

Tikai diezin vai Lembim spētu palīdzēt mūsu modernie psihi, narki un logopēdi vai vēl kādi eskulapi, jo ar to personīgi garīgo “Es” slimību ārstēšanu Rietumu pasaule nu nekādus panākumus visā tās vēsturē nav guvusi.

Lasīt tālāk: A ko nu darīt, ja esam galvās drātēti?

Run, Latvia, run!

Uzreiz pasaku, ka šo rakstu papildināšu un izvērsīšu turpmākās dienās cik nu man būs spēka, varēšanas un iedvesmas. :)

Vakardiena tik pat pārpilna politikas, pie tam globālā griezumā, bet tomēr Latviju tieši skaroša. ES šefs Barrozu beidzot nonācis pie federalizācijas nepieciešamības konstatācijas.

Tas, no vienas puses ir protekcionisma ideju paplašināšanās uz veselu ģeopolitisko reģionu, civilizācijas daļu, no otras puses - globalizācijas pstiprināšanas centieni. Bet, protams, šo ideju var vērtēt arī visādi citādi.

Lasīt tālāk: Run, Latvia, run!